Padziļināta apmācību satura ceļvedis

4. nodaļa – Personīgo prasmju pašvērtējums un personīgās izaugsmes plāna izstrāde

 

Mērķis Uzlabot spēju noteikt dažādām situācijām atbilstošas prasmes. Iepazīt un izprast prasmju pašvērtējuma modeli.
Metodes Lekcija ar prezentāciju, situāciju simulācija, ideju prāta vētra, diskusija, individuāli un grupu uzdevumi, kuri atspoguļo sociālajam uzņēmējam nepieciešamās prasmes.
Resursi Dators, projektors. Liela papīra lapa un krāsainais papīrs.
Mācību process  Apmācības tiek organizētas, pielietojot aktīvās mācīšanās metodes, balstoties dalībnieku zināšanās un pieredzē. Mācību vide ir veidota, lai nodrošinātu dalībniekus ar zināšanām un izpratni par mācību gaitu, aktīvu līdzdalību, plānošanu, kā arī dalībnieku ideju integrāciju. Procesu novērtēšanas spēja tiek attīstīta, pārbaudot un izvērtējot eksistējošus sociālās uzņēmējdarbības piemērus.

Teorētiskajā daļā tiks aplūkota prasmju pašvērtējuma teorija, pielietojot amerikāņu psihologa un skolotāja B. Blūma taksonomiju. Tiks sniegtas zināšanas kādām noteiktām prasmēm, spējām un personības iezīmēm jāpiemīt, lai sekmētu sociālajam uzņēmējam būtisku kompetenču attīstību.

Darbs 4-5 cilvēku grupās.

Katra grupa izvēlas noteiktu sociālā uzņēmuma modeli – eksistējošu vai iedomātu, un identificē kāda sociālā ietekme tiek sagaidīta un kādas īpašas sociālā uzņēmēja prasmes ir nepieciešamas, lai to īstenotu. Gūtie rezultāti tiek apspriesti kolektīvi.

Individuāls uzdevums.

Katrs dalībnieks pēc Blūma taksanomijas izvērtē identificētās prasmes.

Pārrunas pāros.

Individuāls uzdevums.

Indivudālā prasmju attīstīšanas plāna izstrāde. Šī uzdevuma laikā nodarbības vadītājs aktīvi pilda procesa vadīšanas funkciju.

Pārrunas pāros.

Nodarbības kopsavilkums.

Gūstot atgriezenisko saiti, tiek pārrunāts:

Ieguvums no savu prasmju izvērtējuma;

Indivudālā prasmju attīstīšanas plāna mērķis.

 

Materiāli

Sociālā uzņēmēja prasmju novērtējums un pašnovērtējuma metode

Sociālā uzņēmēja personīgās attīstības plāna izstrāde

 

Ievads

Sociālā uzņēmējdarbība ir atslēgvārds, kas raksturo straujas pārmaiņas ilgtspējīgas pasaules attīstībā. Tādējādi zināšanas, prasmes un pareiza attieksme spēj palīdzēt pilsoņiem rast iekšējo mieru un piepildījumu, atrast darbu un aktīvi līdziesaistīties sabiedrības sociālās labklājības uzlabošanā. Kas ir tie priekšnoteikumi, kuriem katram vajadzētu sekot, lai veiksmīgi attīstītu sociālo uzņēmumu, un kā attīstīt tam nepieciešamās prasmes? Metode, ar kuras palīdzību spēsiet izvērtēt nepieciešamās prasmes detalizētāk tiks aplūkota šajā nodaļā.

Izziņas ceļvedis:

–  Šajā nodaļā tiksi iepazīstināts ar pašnovērtējuma metodi, ar kuras palīdzību ikviens var izvērtēt savas prasmes. Kā arī dentificēt trūkstošās vai vājās, kuras nepieciešamas plānotās aktivitātes īstenošanai.

– Tiks sniegti ieteikumi sociālā uzņēmēja personīgā attīstības plāna izveidei.

Metodoloģija

Iemaņu izvētēšanas un pašnovērtējuma mērķis ir identificēt zināšanas, prasmes un apgūto zināšanu avotus. Tādējādi izceļot tos, kā stiprās puses un kļūstot gatavs izmantot šīs iemaņas kā resursu tam, lai risinātu problēmas, tiktu galā ar grūtībām un visbeidzot uzsāktu sociālo biznesu.

Prasme un spēja pielietot informāciju bieži tiek identificētas, pielietojot  prasmju un zināšanu kontrolsarakstu, kurā laika gaitā gūtās iemaņas var atzīmēt kā plusus savā izaugsmē.

Eksistē dažādas pieejas, kā izvērtēt savas dotības. Šo apmācību metodoloģijā tiks pielitota Blūma taksanomija un četru soļu paņēmiens.

4 soļu paņēmiens

 4soli

1.solis Kādus sociālus izaicinājumus – problēmas jūs esat gatavs risināt? Vai sabiedrībā jums apkārt tas ir būtiski? Vai tas jums ir svarīgi un kapēc jums ir svarīgi tam rast risinājumu? Kādas prasmes ir nepieciešamas, lai šo problēmu risinātu? Izsniegtajās anketās atbildiet uz jautājumiem par prasmju un zināšanu līmeni.

2.solis SVID analīze izvēlētā uzņēmuma veidam un tā sniegtās ietekmes izvērtējums.

3.solis Vērtēt prasmes un spējas sociālas ietkemes radīšanas kontekstā.

4.solis Personīgā attīstības plāna izveide – atpazīt prasmju vājās puses, kā arī noteikt iemaņas, kuras izcelt kā uzlabojamas.

 

Blūma taksonomija

Jebkura darba veikšanai ir nepieciešamas noteiktas zināšanas un prasmes. Tās var atšķirties atkarībā no darba veida un sarežģītības pakāpes. Iemaņu izvērtēšanas process palīdz attīstīt noteiktā darba izpildei nepieciešamās prasmes uz zināšanas dažādos līmeņos. Tātad, kā iespējams noteikt, cik labas vai, cik augsta līmeņa zināšanas un prasmes cilvēkam piemīt? Mēs pielietojam plaši izmantotu prasmju līmeņu novērtēšanas metodi – Blūma taksonomiju. Prasmju izvērtēšana ir balstīta uz slavenā amerikāņu psihologa un pasniedzēja Benjamina Semuēla Blūma radīto izglītības mērķu taksonomiju, kuru izmanto atsaucoties uz personas kognitīvajām spējām. 1990. gadā Blūma students Lorins Andersons, nedaudz pārveidoja oriģinālo taksonomiju, mainot tiešo nosaukumu un secību, kas atspoguļots kā sekojošas izmaiņas: (1.tabula)

  1. Pārmainot lietvārdus uz piemērotiem darbības vārdiem
  2. Mainot darbības vārdu secību (pēdējie divi līmeņi tika apmainīti vietām)

Attēls atspoguļo atjaunoto struktūru. Ērtākai salīdzināšanai blakus atjaunotajai versijai attēlota arī sākotnējā Blūma taksonomija.

 

1.tabula

blumtax

Aplūkosim šīs abas versijas detalizētāk

  1. Atcerēšanās:  Atsaukt atmiņā informāciju, balstoties uz iepriekš dzirdēto materiālu, gūto informāciju vai zināšanām (tie varētu būt fakti, nosaukumi, elementāri koncepti vai atbildes uz jautājumiem).
  2. Izpratne:Paust izpratni par faktiem un idejām tās grupējot, salīdzinot, tulkojot, interpretējot, aprakstot un nosakot pamatidejas.
  3. Pielietošana: Izmantot informāciju jau pazīstamās vai jaunās situācijās, lai izmantjot nepieciešamos faktus, izglītību, noteikumus un metodes risinātu problēmas.
  4. Analizēšana: Pētīt un grupēt informāciju atsevišķās kopās, izprotot cēloņus vai motīvus; izvirzīt secinājumus un atrast pierādījumus, kas apstiprinātu pieņēmumus.
  5. Novērtēšana: Paust un aizstāvēt viedokļus, kritiski pielietojot informāciju, ideju autentiskums vai darba kvalitāte atbilst noteiktiem kritērijiem.
  6. Radīšana: Grupēt, integrēt un izmantot konceptus kāda jauna plāna vai produkta priekšlikumā, apkopojot un savienojot informāciju jaunos veidos.

analize

Augstāk esošā tabula atspoguļo, kuras personas prasmes ir vērtējamas augstāk un kuras zemāk.

Pēc Intelektuālās taksonomijas radīšanas, zinot ka šie līmeņi bija saistīti ar intelektuālajām spējām un prasmēm attiecībā pret mijiedarbošanos ar zināšanu tipiem, viena no tās vājībām, kā aprakstījis pats Blūms, bija fakts, ka viņa modelī, būtiski atšķīrās viņa definētās “zināšanu” kategorijas(paralēles) un pieci iemaņu vērtējuma līmeņi.

intelekt process

Zināšanu dimensiju skaidrojumi:

Faktiskās zināšanas ir zināšanas, kas ir konkrētu nozaru pamatā. Šī parlēle attiecas uz negrozāmiem faktiem, terminiem, detaļām vai elementiem, kurus studentam ir jāzina, par kurām ir jābūt lietas kursā, lai spētu saprast nozari vai risinātu kādu problēmu tajā.

Konceptuālās zināšanas ir zināšanas, kas saistās ar klasificēšanu, principiem, vispārinājumiem, teorijām, modeļiem un struktūrām, kas piemērotas konkrētām dizciplīnas jomām.

Procesuālās zināšanas jeb procesa gaitas izpratne attiecas uz informāciju vai zināšanām, kas palīdz studentiem darboties kādā konkrētā nozarē, tēmā, mācību jomā. Tas attiecas arī uz izzināšanas metodēm, ļoti specifiskām prasmēm, algoritmiem, darba metodēm un īpašām metodoloģijām.

Metakognitīvās zināšanas (zināšanas par zināšanām)  ir apziņa par savām izzināšanas spējām un atsevišķiem intelektuāliem procesiem. Tās ir stratēģiskas vai atspoguļojošas zināšanas, kas palīdz strādāt ar problēmu risināšanu un intelektuāliem uzdevumiem tā, lai spētu iekļaut kontekstuālas un apstākļu noteicošas zināšanas un pašizziņu.

Saskaņā ar Blooma taksonomijas mērķiem to iespējams novērtēt, pamatojoties uz prasmēm.

Kognitīvās darbības līmeņi Prasmes apraksts Prasmes novērtēšanas kritēriji Novērtējuma rīki
Zināšanas Zināšanas balstās uz atmiņu. Spēja atcerēties, atpazīt faktus, konceptus, noteikumus. Mutiska intervija, rakstiskas aptaujas, testi.
Izpratne Izpratnes līmenis, spēja atpzaīt, uztvere. Spēja paskaidrot saviem vārdiem, interpretēt. Stāstišana, esejas, vēstules, instrukciju izpilde
Piemērošana Spēja pielāgot, piemērot zināšanas (vispārinājumus, noteikumus, likumus, teorijas). Spēja pielāgot, aprēķināt, atrisināt un specificēt. Testi, uzdevumi, vingrinājumi.
Analīze Spēja kopumu sadalīt mazākās daļās, elementos. Spēja atšķirt, nodalīt, atklāt, sakarību klasifikācija Plānošana portfolio, projekts.
Sintēze Spēja individuālus elemntus, daļas un blokus savienot kopumā- sistēmā. Spēja saistīt, sapludināt, apkopot materiālus, atklāt iekšējās un starpdisciplinārās saites. Pētniecisks darbs, portfolio, projekts.
Izvērtēšana Secinājumi, kuri balstīti uz kvantitatīviem un kvalitatīviem parametriem. Spēja izvērtēt, paredzēt novērtēšanas kritērijus, būt savam viedoklim. Pētniecisks darbs, portfolio, projekts,

ziņojumi, prezentācijas.

 

Mēs varam paļauties uz taksonomijas emocionālo jomu. Emocionālā taksonomijas joma piešķir nozīmi cilvēka iekšējai izaugsmei un ceļā no pašapziņas uz vērtību sistēmu balstītu uzvedību. Katrs emocionālās aktivitātes līmenis atbilst atšķirīgiem rezultātiem.

 

Kognitīvās darbības līmeņi Prasmes apraksts Prasmes novērtēšanas kritēriji Novērtējuma rīki
Saņem Vēlme pieņemt un saprast dažādus viedokļus. Spēj novērot, uzklausīt, izvēlēties, apbrīnot, atpazīt vērtīgu uzvedību. Monitorings, mutiskas intervijas (īpaši individuālas) esejas, dienasgrāmatas
Atbild Apstiprinājums vai iebildums. Spēja palīdzēt, atbildēt, pielāgoties, izrādīt interesi, sajust, radoši veikt uzdevumus, brīvprātīgi izskaidrot. Monitorings, mutiskas intervijas (īpaši individuālas) esejas, dienasgrāmatas
Vērtē Vērtību pieņemšana, nošķiršana. Spēja izrādīt cieņu, bažas, atklāt savas spējas, izskaidrot prioritātes, morālas idejas un to saikni ar pieredzēto. Monitorings, emuāri, prezentācijas, ziņojumi
Organizēt vai definēt vērtības Iekšējo konfliktu samērošana; vērtību sistēmas izveide. Spēj rīkoties, pamatojoties uz vērtībām, interpretēt, pamatojoties uz ticējumiem, pielāgoties, aizsargāties, atbildīgi izvēlēties, atzīt labestības izpausmi. Monitorings, emuāri, prezentācijas, ziņojumi
Internalizēšanas (iekļaušanas) vai raksturošanas vērtības Rakstura veidošanās Pašpaļāvīgs; uzvedas konsekventi personīgo vērtību kopai. Monitorings, emuāri, prezentācijas, ziņojumi

 

3.solis Prasmju pašvērtējums

Prasmju pašnovērtēšana pēc dabas ir pilnīgi subjektīva. Šī metodoloģija balstīta uz pieņēmuma, ka subjektivitāte ir vērtīga, jo tā stiprina cilvēka spēju apzināties savus lēmumus un izvēles. Veiksmīgai un rezultatīvai pašnovērtēšanas spējai jāatbilst dažiem svarīgiem nosacījumiem.

  1. Konfidencialitāte pašnovērtējumā – dalībnieku brīvība tajā, cik tālu tie ir gatavi dalīties ar pašnovērtējuma rezultātiem. Tas nozīmē, ka vākt vajadzētu tikai tos datus, kurus izmantos apkopotu rezultātu formā.
  2. Brīvība novērtēt sevi bez ārējām sankcijām – netiek piemērotas sankcijas, pamatojoties uz viņu pašnovērtējumu.
  3. Padomdevēja vai pedagoga ilgstoša palīdzība un atbalsts pašnovērtēšanas procesa sekmēšanai.

Apmācību vadītājs palīdz sevi novērtēt, uzdodot pārdomātus jautājumus. Labs jautājums ir tāds, kas stimulē domāšanu. Pielietojot šo metodoloģiju, jautājumus ir ieticams klasificēt balstoties uz Blūma veidoto izglītības mērķu taksonomiju atbilstoši intelektuālās aktivitātes līmeņiem (zināšanām, izpratnei, pielietošanai, analīzei, apkopošanai un izvērtēšanai).

Teik izdalītas sešas jautājumu grupas:

Vienkārši jautājumi. Jautājumi, kuru atbilžu mērķis ir atcerēties vai atjaunot noteiktu informāciju un sniegt faktus. Tie visbiežāk  tiek pasniegti tradicionālajos kontroles veidos: piemēram, testos.

Izpratni veicinoši jautājumi. Šo jautājumu mērķis ir intervētājam izrādīt interesi un precizēt, ko respondents ir pateicis: “Ja es pareizi sapratu, tad..?” “Varbūt kļūdos, bet liekas, ka runa ir par..?” Dažkārt ir vēlams iegūt informāciju, kuru intervētājs sākotnēji nav prasījis, bet kura kopējā kontekstā ir nozīmīga. Uzdodot šādus jautājumus, ir svarīgi ar savu sejas izteiksmi nepauzt negatīvu atieksmi

Skaidrojošie jautājumi. Tie parasti sākās ar vārdu ‘kapēc’. Dažkārt uz tiem atsaucas negatīvi, jo tos uztver kā pieprasījumu pēc paskaidrojuma. Citās situācijās to mērķis ir nostiprināt cēloņu un seku mijiedarbību. Ja atbilde ir jau zināma, tad tas pārtop no skaidrojoša par vienkāršu vautājumu. Šis jautājums ir efektīvs, kad tā atbilde ietver pašnoteicošus elementus.

Radoši jautājumi. Tie ir jautājumi, kuri ietver vārdu ‘ja’, nosacītību, pareģojumu un prognoozes elementus. Piemēram: “Ar ko pasaule būtu citādāka, ja cilvēka rokai būtu trīs nevis pieci pirksti?”, “Kā tu domā, kādas būs aktieru attiecības noveles otrajā daļā? “.

Izvērtējošie jautājumi. To mērķis ir noskaidrot notikumu, parādību, faktu vērtēšanas kritērijus, “Kāpēc tas ir labi un kapēc slikti?”, “Kāda ir atšķirība starp algu un sociālo pabalstu?”.

Praktiski jautājumi. To mērķis ir noskaidrot attiecību starp teoriju un praktisku pielietojumu. Kā piemēram: “Kā jūs rīkotos, ja jūs būtu lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs?”

 

 prasmju novērt

4.solis. Personīgās izaugsmes plāns

Nepieciešamība attīstīt prasmes ir balstīta uz personas pašnovērtējuma, uz indivīda spēju noteikt izaugsmei pašus nozīmīgākos un būtiskākos prasmju aspektus. Tas nozīmē, ka neviens cits labāk par pašu indivīdu nevar novērtēt attīstīt nepieciešamās prasmes un spējas.

Personīgās izaugsmes plāna piemērs:

ind attīst plāns

Pielikums: Jautājumi atbilstoši Blūma taksonomijas līmeņiem

Pielikums: Kompetences novērtēšanas karte

 

Atgriezties uz moduli

Logo+Nordplus

Šis materiāls tapis projekta  “Sociālās uzņēmējdarbības izaugsmei būtiska domāšanas veida stiprināšana” NPAD -2017/10203 ietvaros ar Nordplus Adult programmas finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītājs un tas ne vienmēr atspoguļo Nordplus vai citu finansiāla atbalsta sniedzēju un ieinteresēto pušu viedokli.

Nordplus_logo